Satura raditajs

Страница: 7/20

Tomēr iepriekšminētā vienošanās ir brīvprātīga, un, kā liecina Beļģijas patērētāju asociācijas Test Achats aptauja, cenu atšķirības Eiropas Savienības valstīs ļautu veikaliem izvairīgi izturēties attiecībā uz divējādām cenu birkām. Kādēļ gan franču elektronikas tirgotājam vajadzētu uzskatāmi parādīt cenu precei, kura pavisam netālu kaimiņos – Vācijā – maksā par 40% lētāk?

Lai nu kā, lielākie zaudētāji šai spēlē varētu būt patērētāji. Aptaujas liecina, ka Lielbritānija ir visdārgākā valsts Eiropas Savienībā. Tas liek domāt, ka britu mazumtirgotājiem ir pietiekams iemesls novilcināt cenu parādīšanu eiro, cik ilgi vien tas iespējams.

Ja Latvija perspektīvā pievienosies Eiropas Savienībai un domās par eiro ieviešanu, šis aspekts varētu būt viens no veicinošajiem iemesliem, kas pamudinātu Latviju izšķirties par labu eiro.

*Materiāli ņemti no “Dienas Bizness” un Internet

Stabila nauda

Cenu stabilitātei Vācijā ir bijusi īpaši liela nozīme sākot jau no gadsimta sākuma. Tikai tad, ja eiro būs tikpat stabils, cik vācu marka, būs iespējams pārliecināt vāciešus par EMS priekšrocībām. Lai to sasniegtu, svarīgi noteikumi tika uzstādīti Māstrihtas līguma sarunās:

Striktu konverģences kritēriju formulējums, kas radīts, lai nodrošinātu tikai stabilu valstu piedalīšanos monetārajā savienībā

Neatkarīga Eiropas Centrālās Bankas monetārā politika, kuras mērķis ir cenu stabilitāte. ECB struktūra un tās mērķi daļēji aizgūti no Vācijas Bundesbank.

Budžeta disciplīnu stabilizējošie likumi publiskajā sektorā, lai stabilu monetāro politiku nevar iedragāt kļūdaina fiskālā politika.

Šiem trim pīlāriem vajadzētu nodrošināt eiro stabilitāti. Protams, stabilitāte nevar būt garantēta – ne šodienas nacionālajām valūtām, ne arī eiro. Fakts, ka lielākā daļa Vācijas ES partneru ir piedzīvojuši cenu krīzes un lielus inflācijas pieaugumus pagātnē un tik un tā attīstījušās par ekonomiski stabilām valstīm, pielīdzināmām Vācijai ir svarīgāks stabilitātes nodrošināšanai EMS nekā līguma formulējums. Vidējā ES inflācija 1996. gadā bija 2,5% - tikai par vienu procentu augstāk, nekā Vācijā (1,5%). Sešu valstu grupai, kurām bija vislielākās izredzes iekļūt EMS pirmajā kārtā, šī inflācija bija pat 1,9% 1996. gadā.

Valūtas vērtība attiecībā pret citām valūtām bieži tiek noteikta pēc inflācijas līknes virzības un inflācijas perspektīvas attiecībā ar citām valstīm. Izskatās, ka eiro būs relatīvi stipra valūta, piemēram, pret dolāru. Bailes, ka eiro kļūs par vājāku valūtu, ja EMS pievienosies Dienvideiropas valstis ir nepamatotas. Šīm valstīm būs jāpadara savas finansu institūcijas un sava ekonomika efektīva, pirms tās iestāsies EMS.

1999. gada 1. janvārī neatgriezenisks apmaiņas kurss starp eiro un guldeni tika oficiāli nolemts, balstoties un apmaiņas kursu starp ekiju un guldeni pēdējā tā pastāvēšanas dienā 1998. gada decembrī. Analītiķi pieņem, ka eiro pirktspēja būs tikpat liela, cik guldeņa pirktspēja, tādēļ, ka visas cenas tiks pārrēķinātas, lietojot šo oficiālo apmaiņas kursu. Turklāt, lai nodrošinātu eiro stabilitāti lielākos laika posmos, Māstrihtas līgumā ietverti daži panti:

Реферат опубликован: 26/06/2008