Satura raditajs

Страница: 5/20

Eiropas Monetārās sistēmas pamatelements ir ECU, kas ir “composite currency” (valūtas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dalībvalsts specifiskiem valūtas daudzumiem, atbilstoši to kopējam nacionālajam produktam un dalībai kopējā tirdzniecībā. ECU kalpo arī kā Savienības ekonomisko attiecību novērtēšanas līdzeklis, jo Savienības budžets tiek novērtēts ar ECU.

ECU vērtību katrā valūtā var noteikt atbilstoši tās vērtībai, kā komponentei no valūtu groza. (atkarībā no dotās valūtas vienību skaita grozā).

Tā kā katrai valūtai ir noteikta attiecība ar vienu ECU, tad ir iespējams noteikt savstarpēji fiksētus nacionālo valūtu kursus. Tas ir divpusējs, centrālais kurss. Katrai dalībvalstij tas ir jānotur zināmās robežās. (procentuāli izteiktās). Šobrīd šī robeža ir 2.5%, taču ekonomiski vājākajām valstīm šī robeža var tikt paplašināta līdz 6.0%. Ne visām valstīm ir pa spēkam izpildīt šos noteikumus, tā jau 1992. gadā Itālija un Lielbritānija, pārkāpjot šo robežu, faktiski, pārtrauca savu dalību izveidotajā Maiņas Kursu Mehānismā (MKM). ES valstu centrālajām bankām kopīgi jācīnās par nacionālo valūtu fiksēto kursu saglabāšanu, kas izpaužas sekojoši: Ja franču franks nokrīt līdz savai 2.25% robežai attiecībā pret vācu marku, tad Francijas bankai ir jāpārdod vācu markas un Vācijas Bundesbankai jāiepērk franču franki.

Bez intervencēm, attiecīgo valstu centrālo banku rīcībā ir arī citi instrumenti, piemēram, procentu likmes.

1993. gada 2. augustā, lai mazinātu spekulatīvo spiedienu uz vājākajām valūtām, nacionālo valūtu kursu svārstības robeža tika noteikta 15% apmērā, taču praktiski valstis cenšas ievērot iepriekš noteikto 2.5% robežu.

Lai palīdzētu valstīm veikt dažādas finansu operācijas (samazinātu budžeta, tirdzniecības bilances deficītus, noturētu valūtas kursu) Eiropas Monetārās sistēmas ietvaros tika izveidoti dažādi paplašināti kredīta mehānismi. Viena no institūcijām, kas ir šīs mehānisma sastāvdaļa, ir Eiropas Monetārās sadarbības fonds, kurš ir pilnvarots saņemt naudas rezerves no dalībvalstīm un manīt tās pret ECU. savukārt dalībvalstis var šo naudu izmantot savstarpējo parādu kārtošanai un transakcijām ar Eiropas Monetārās sadarbības fondu. No tā izriet ļoti svarīgs secinājums, proti, ECU ir ne tikai kopsaucējs (vienota mēraukla), bet gan reāls aktīvs, ar kuru izsaka parādus un saistības.

Ekonomiskā un monetārā savienība -

priekšrocības un trūkumi.

Priekšrocības:

1. Vienota Eiropas naudas vienība dos iespēju pārvarēt iekšējā tirgus fragmentāciju un padarīs izmaksu un cenu sistēmu salīdzināmu visā savienības teritorijā, kas veicinās konkurenci - tātad attīstību.

2. Atkritīs problēmas, kas saistītas ar valūtas maiņu ceļojot Eiropas teritorijā. Līdz šim ceļojot pa visām 12 ES valstīm, katrā no tām mainot naudu, tā zaudēja līdz 40% no sākotnējās vērtības.

3. Samazināsies biznesa administratīvie izdevumi un laika patēriņš darījuma braucienos, īpaši tas veicinās mazā biznesa attīstību, kuram līdz šim bija desmit reižu lielāki administratīvie izdevumi, nekā multinacionālajām korporācijām.

Реферат опубликован: 26/06/2008